Pāris mēnešus nebiju tā uzbļāvusi nevienam.
Forši, ienāk istabā, sāk laistīties ar "svēto" ūdeni, apšļaksta visus kartonus, gleznojumus, skices, aiziet priecīga prom.
Tas ūdens bija TIK svēts, ka garšoja pēc Ķekavas avotūdeņa un tagad man nav ko dzert virsū uz tabletēm.