time to live
Laikam taču pirmo reizi dzīvē man bija tāds 1.septembris, kādam viņam riktīgi būtu jābūt: ar prieku atgriezties skolā un kolektīvā, ar jautru noskaņojumu pēc svinīgajām izrunām, ar inteliģentiem cilvēkiem pie tējas tases, ar vīna pudeli un skaistām sejām brīvā dabā, bēgot no odiem, dzenoties pakaļ krosa skrējējam, mulsinot mašīnu šoferus, biedējot riteņbraucējus, palecoties pāri zāles stiebriem un elektrības vadiem, radiotorņiem, divpadsmitstāvu mājām, ieraugot saulrieta debesis un naksnīgās Imantas kvēkojošās logu acis pelēkā betona sejā.

un 2. septembrim arī nebija ne vainas. un šī dziesma ir ļoti skaista.