hmmm
pēdējā laikā cīnos ar realitātes definīciju
jo redziet ne nākotni ne pagātni mēs reāli nepieredzēsim
un par to pat domāt nav vērts
protams ja jums ir daudz spēka - lūdzu

mēs pieredzam tikai te un tgd
viss pārējais ir mūsu relatīvi sarežģīto smadzeņu tukšgaitas rezultāts
bet to kas ir te un tgd noskaidrošanai manas smadzenes īsti neder

es pat nevaru apjaust 4o dimensiju


vienīgai pie kā esmu nonākusi ir tas ka lai arī kas ar mums notiek
tam tomēr ir tikai bekgraunda loma
realitāti veido smadzenēs esošās vielas
vis kkādi hormoni un fermenti huj
jo tās tad arī visu nosaka


protams dažiem no mums ir kkādi augsti mērķi
\heh
viss kkādas morāles un amorāles
ko veido intelekta līmenis un uzkrātā pieredze

bet šeit atkal atduramies pret to
ka mūsu pieredzi nosaka tas kas ir tajā meloņvaidīgajā orgānā
tur satilpst gan realitāte gan konspirācija gan eksistenciālisms un saikne ar mukoru

ja tas ir tā
tad ne tikai dzīves jēga
bet pat tas pa kuru realitāti [vai vairākām]
mēs klajojam ir tikai un vienīgi atkarīga no suslas kādā peld mūsu smadzenes

hmmm


šī apjausma vārās jau ilgi un atkal un atkal sevi atgremo
un šajā dienā ko es pavadu skaidrā laikam mani nobeigs


bet varbūt šī apjausma ir manu sarežģīto labirintu paklājs
kurš manai pašdesruktīvajai personai piešķir iekšējo gravitāti

jo kas gan var saturēt kopā antiutopiju
ja ne vien tieksme kko pārbāzt
nespējot samierināties ar realitāti
vismaz ne ar tādu vielu daudzumu kādu ir piešķiris visaugstais

nutadtā
mīļie \
novēlu jums zināt ko jūs gribat
un zināt kā to iesēt šim mirklim
jo mēs esam patstāvīgā horizontālā kritienā

ja mans kkad beigsies es ceru ka
tajā vietā kur tas notiks no orģināla būs maz kas saskatāms


baudiet pavasari sūda gabali ^^