Pasūtīju dirst psihiatriju un pirms nedēļas nometu zāles [uzreiz, aukstajā tītarā] - ja nav, tad nav, iespējamie varianti tāpat var būt tikai divi - vai nu man kļūs labāk, vai nu nenoraustīsies roka paraut fraciņu no šīs sūda pasaulītes, jebkurš no variantiem ir viennozīmīgi labāks par to blakusparādību apsēsto nīkšanu, cenšoties ar ikrīta tablešu sauju atpumpēt savu trūkstošo serotonīnu atpakaļ tur, kur tam pieklājas būt.
Vēl es esmu viegli ieķērusies lieliskā sievietē un man nav ne jausmas, kā man tagad vajadzētu justies.