sapņi ir vispatiesākā dzīve. pa dienu tu spēlē "darbinieku", tad tev 2 paralēlas dzīves ārpus darba (un jūti milzīgu diskomfortu, ja kādrieiz tās viena otrai pienāk (bīstami) tuvu) plus vēl trešā - tur, iekšā ekrāna četrstūri, kurā pa laikam uzmirdz burtu miriādes..
tikai naktī, kad smadzenes enerģijas taupīšanas nolūkā atslēdz civilizāciju, sevis uzliktos rāmjus un nev nepieciešama locekļu kustināmā enerģija, visu dzīvju radītie iespaidi saplūst kopā un - sākas vispilnīgākā dzīve (sajūtu ziņā noteikti). tikai - kā to visu apzināt?