burvīgs atklājums. [pēdiņās]
Šodien radās paranoja iet ārā vienai.
Bail pakrist uz ielas vai no tā, ka kāds mani varētu nobraukt.
Nespēju izskaidrot, kas tur par lietu.
Varbūt par maz atbalsta.
Es tikai zinu vienu, nekad neesmu bijusi tik tizlā stāvoklī.

Neko šodien neuzzīmēju un arī rakstīt nevaru.
Nelasīju grāmatu un arī neskatījos Stargate, vispār neko, izņēmot gājienu kopā ar māsīcu uz grāmatnīcu, neizdarīju. Nelāga diena nu dien!

Un tad vēl domāju, varbūt varētu parunāties ar Josephine, bet viņa jau arī nerunāja, tikai ieurbusies kurbijkurnē priecājās.Es nelūdzu palīdzību, ja man tā nebūtu vajadzīga. Nebija daudz cilvēku, kas varētu palīdzēt. Par Orionzu arī neviens nav parūpējies, bet man jau pat nav ne jausmas, kur ir viņa saimnieks. [kā parasti].

Mammai arī 10 reizes jāatkarto,lai sameklē man ārstu, kāja nav atguvusies, nezinu, kā no nekā var būt šitik slikti.

Savas pašreizējās sajūtas es aprakstu tā: Milzīgs tukšums un bailes iet roku rokā.

Lai nu kā es nedomāju saplacināt savu sparu.
Rīt cerēsim būs labāka diena.
Ticība saviem spēkiem un rītdienai!