Beidzām mīlēties un sapratām, ka pulkstenis rāda bez piecām seši. Piecas minūtes, lai paspētu aizskriet uz veikalu pirms tā slēgšanas pēc alus, ko mums noteikti vajadzēja iegādāties, lai padzirdītu vakarā atbraucošos draugus. Ātri uzrāvām mugurā kaut kādas drēbes, iešļūcenes un, rokās sadevušies, skrējām ārā. Ķiķinājām un atvieglojumā nopūtāmies, kad tomēr tikām veikalā laikus. Viņš tik paspēja vēl noteikt, ka es taču zinot, ka vienās apenēs pa māju man staigāt ir nedroši. Tāda nedrošība ir man pa prātam.

Minhenes dienas un nedienas.