sarkanās mežģīnēs tērpts augums. korsetes stieņi neļauj elpot... smaidi... krūšu galiņi jūtīgi no mežģīņotā auduma pieskārieniem, piebrieduši...acu skati...ko nepiesedz mežģīnes, piesedz garie sarkanie mati...pārgurumā ceļi trīc...vīriešu pieskārieni...smaidi... smaidi viņiem...saņemies, uzlec uz galda, augstajiem papēžiem zibot, dejo... ne jau pirmo gadu to dari... aizver acis un geiezies dejā. domās esi kur vien vēlies, kas vien vēlies - kaķis vecmāmiņas klēpī, ūdenskritums, gaiļpiesītis, tā meitene pretējā mājā, viņas biksītes, sprādze manos matos... tik daudz kas tu vari būt - domās, bet tagad... tagad noliecies skūpstot jaunēkli tā ka krūtis tūlīt draudētu izkrist no korsetes žņaugiem. noliecies tā, ka visiem elpa aizraujās. sēdies klēpī arī man... skūpsti... smaidi...glāsti mani kā es tevi. tā lai skudriņas pārņem ķermeni, tā lai kaājas no uzbudinājuma trīc... atdodies man tepat - uz bāra letes... smaidi... par mīlestību mēs parunāsim rīt - kad man vairs nebūs nauda, tagad es tevi pērku... smaidi un atdodies...un mežģīnes es ņemšu līdz. piesedzies ar matiem...smaidi...