Svētdienas rīts
Šīs rīts iesākās gluži vai parasti, ja neskaita to, ka piecēlos no savas salmu gultas samērā agri, ap pulksten 7. Vakardienas kumelīšu tējas rīta brīvības sauciens nostrādāja modinātāja vietā un piespiedu kārtā nācās nomainīt iesildīto gultu pret salto flīžu telpu. Sēdēju uz sava iemīļotā poda, nedaudz iemidzis no aukstruma drebinājos. Manu puskailo ķermeni ietērpa zossāda un kailie krūšu gali iespringuši, kā mana siemens gumijotās pogas;) Sēžu un ar neviltotu izbrīnu skatos uz tiem. Jā, interesanta lieta. Sievietēm, saprotams, tā lieta ir vajadzīga, bet nafig vīriešiem tā piešķirta? Ja nu vienīgi, lai kairinātu sievietes ķermeni maigojoties. Varbūt. Bet varbūt tie domāti gejiem, lai būtu ko pasūkāt aiz iedzimtā ieraduma?;) Vispār pēdējā laikā ļoti daudz ko apbrīnoju un šķiet vairs nešaubos par tā radītāja esamību. Neatbildētu lielo jautājumu daudz un cilvēku dienišķās problēmas uz to fona vienkārši pazūd. Labāk būtu padomājis, ko brokastīs ēdīsi, no domu lidojuma mani atsauc tikko pamodies misters kunģis. Olas! Kā parasti:) Jau sajūtu to garšu mutē:)