Latvijā es jūtos īpaša, pateicoties jums, šeit es vienkārši esmu neredzama. bet LV visu laiku jābesās par pāķismu un negatīvo domāšanu. tik maz ir tādu, kas pasauli uzlūko labvēlīgā, atvērtā ieinteresētībā, dažādās ideoloģijas, orientācijas un notikumus skatītu kā bērns kas pēta vaboli, diskusijai pieietu kā spēlei nevis cīkstiņam. viens no diviem, vai nu pauž aprobežotus uzskatus, vai dusmas. protams, tur neviens nav vainīgs, tur visur apakšā ir bērnības traumas, kaut kādi izmisumi, bailes no pazemojuma, noslēgtība, tie visi ir kādu citu, iespējams, arī sistēmas grēki, kas radījuši cilvēku netikumus. bet tagad pie lietas - es ceru šeit izārstēties tik tālu, lai to vai nu vairs nepamanītu vai arī sajustu misiju to mainīt, un tad, protams, braukt atpakaļ. jo cik tad ilgi var dzīvot tukšā vietā. tikai kamēr atlabst. :
Comments
kurā brīdī es pieteicu kaut kādas pretenzijas uz pozitīvismu? tas ir vēl viens debīlisms, starp citu, tā runāšana ka LV vajag vairāk pozitīvisma. kas tas tāds vispār ir? it kā viss būtu tik vienkārši.
Es tak Tev neiebilstu. Katrs lai dzīvo, kur labāk. Šodien Latvijā saulainums ir fakts.
(Reply to this) (Parent)
|
"bet LV visu laiku jābesās par negatīvo domāšanu"
(es jokoju)
(es jokoju)
(Reply to this) (Parent)
jā, es šeit varu izdzīvot tikai ar misijas apziņu. Ja viss juks un ie varas nāktu, teiksim, nacionāļi, tad gan es tītos.
(Reply to this) (Thread)
man liekas, ka pie mums tie nacionāļi tomēr neko tik traģisku kā Ungārijā neizdarīs, pat ja nāks pie varas. arī tāpēc, ka mēs tomēr esam salīdzinoši dinamiska un atvērta valsts, un mums pat nacionālisms ir samērā domājošs, salīdzinot ar daudziem citiem.
(Reply to this) (Parent)