"Mana māmiņa ir visskaistākā."
"Mana māmiņa daudz strādā." - 20 sešus un septiņus gadus veci bērni raksta uz pašu zīmētiem mammu portretiem. Meklēju, kur ir par mani.
"Mana māmiņa cep garšīgas pankūkas." Nē, nav manējais. Patiesībā pankūkas cepu tā nekas, bet viņam tas vienalga.
"Mana māmiņa bieži ir dusmīga." Varētu būt, bet nē.
"Mana māmiņa vienmēr ir nogurusi." Precīzi kā par mani, tomēr nav.
Un tad - ir, ir viņa zīmējums. "Manai māmiņai patīk gleznot."
Cik labi.