Nepabeigtā dienasgrāmata


1. Maijs 2026

(bez virsraksta) @ 11:41

Esmu jau vairākkārt sevi pieķēris pie tā, ka kādā jautrā kompānijā pasaku joku, un neviens nesmejas. Varbūt, nesadzird? Vai arī smejas, bet ne par manu joku. Vai arī iesmejas mazliet par manu joku, bet ne pietiekami. Un tad es ATKĀRTOJU JOKU VĒLREIZ. Tas ir drausmīgi, man ir tāds kauns pat atcerēties par to. Vai tas ir vecums? Dakter, es drīz miršu?
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]ctulhu
Date: 1. Maijs 2026 - 12:48
(Link)
Nepieklājīga kompānija. Zolīdā sabiedrībā pieklājīgi uzprasītu kurā vietā jāsmejas.
[User Picture Icon]
From:[info]nxn
Date: 1. Maijs 2026 - 13:36
(Link)
Gan jau ka nemirsi, vienkārši vairs netiksi nekur aicināts.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 1. Maijs 2026 - 14:52
(Link)
ā, tas jau sen
From:[info]asiize
Date: 1. Maijs 2026 - 20:06
(Link)
Izklausās slikti
[User Picture Icon]
From:[info]annuska
Date: 1. Maijs 2026 - 20:46
(Link)
es visu laiku atkārtoju ne tikai jokus, bet vai nu man liekas, ka mani nedzird, vai arī esmu aizmirsusi, ka to jau teicu (bet otrajā gadījumā tas nav tūlīt)
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 2. Maijs 2026 - 06:05
(Link)
es baidos, ka tas var kļūt par automātisku rīcību - ka es katru reizi atkārtoju divreiz, katram gadījumam

Nepabeigtā dienasgrāmata