Lāčusaucējs, Jauks, Mati, Kautrs, citi un Es..
nezz, nezz vai noķeršu kaut pusi no tā visa, kas notiek ar Lāčusaucēju. godīgi sakot, es pat īsti nesaprotu, kas vispār notiek. šitāds vāks! ja es turpmāk nerunāšu, tad Lāčusaucējs sabruks. un es negribu būt atkal tā ļaunā, kas piegandē dzīvi un nemanāmi aiztinas. tad es esot maita[bet man tā nešķiet]. man par Jauku gribas teikt, ka viņš ir mazliet maita, bet jauks maita. arī vairs nesaprotu vai tā ilūzija par Jauku vēl joprojām manī eksistē. drīz man liksies, ka Jauks ir bijis tikai manos sapņos, bet ne realitātē. ai, tad jau redzēs, kā tam Jaukam būs..
Mati. arī Mati mani saintriģēja ar klusējošo iešanu blakus, it kā pavadīšanu līdz darbam. brīnumi, kur rodaties[?], nekad ko tādu nebūtu domājusi!
un par Kautru runājot? eh.. kā tik cilvēki viens otru nenosauc! un, kad var parunāt, tad vienīgais attaisnojums domās - nav par ko[ko? tas vispār ir attaisnojums?].. tad nu gan cilvēkiem ejot.
un Picšs - vecā riepa piedzeras ar Kristu un stāsta man savus seksuālos piedzīvojumus. mēģina arī mani pierunāt uz tiem, bet viss cauri, cauri jau sen, ja nepamanīji.tu man esi vecā riepa, pēc kuras mazbik sailgojusies. un ne vairāk.
jūtos kā mūžīga bumba, kurai apārt tik daudz seksuālo fluīdu. daži paosta un tad ir vāks. arī man vāks. bet es jau gluži nevaru teikt, ka pašai tas nepatīk..


vai drīkst vēlēties vairāk, un vai tas pienākas?!