nometne
šo dienu laikā manī ir nostiprinājusies pārliecība, ka cilvēki ir brīnišķīgas būtnes. visi un ikviens.
esmu iemīļojusi šos "bērnus ar īpašām vajadzībām". neskatoties uz dažādām īpatnībām, viņi ir tieši tādi paši kā "normālie bērni" - ar saviem priekiem, spēlēm, uzskatiem, vajadzībām, niķiem un sāpēm, ar labajām un sliktajām īpašībām. bet galvenais, kas viņus visus vieno, ir vēlme tikt atzītiem, novērtētiem, vēlme pēc mīlestības un laimes. (man jūsu pietrūks, mīļie!) <3

un atkal nākas atzīt, cik laimīga un pateicīga varu būt par savu dzīvi: es varu redzēt, dzirdēt un saprast šo pasauli, varu staigāt, skriet, elpot, un galvenais - to visu apzināties.