Žurnāla redakcija gan ir devusies neplānotā atvaļinājumā pa odu pilniem mežiem un radu pilniem dzimšan'sdien' saietiem un internetam bieži saka varonīgu NĒ, bet pēc lasītāju lūguma publicējam pirmā uzdevuma zinātnisko atbildi un otrā uzdevuma pagalam vienkāršo atbildi.

"10.11. Ja zaķītis izrauj un iekrauj ķerrā a burkānus un 68-a kāļus, tad to vietā izaug 68-a burkāni un a kāļi. Tātad burkānu skaits laukā mainās par (68-a)-a=68-2a. Tā kā sākumā tas ir nepāra skaitlis un mainās par pāra skaitli, tad burkānu skaits nevar kļūt vienāds ar 0."
Diemžēl atrisinājumā nebija norādīta informācija, cik prātīgs bija šis zaķīša plāns.

Savukārt ar vilcienu bija tā, ka dažas minūtes pēc kravas vilciena aizbraukšanas aiz līkuma (aiz kura ir tilts, aiz kura, savukārt, tas pats minētais vienīgais sliežu ceļš atkal sadalās divos un vairāk sliežu ceļos) pārbrauktuve "atvērās" un tūlīt atkal "aizvērās", lai no līkuma parādītos pasažieru vilciens sveiks un neskarts. Zināms tak, ka, ja kaut kas būtu noticis, mediji nespētu par to klusēt un jūs jau būtu visu uzzinājuši. (Jā, man patīk pafantazēt, kā būtu, ja būtu.) Vēl tik piebildīšu, ka manu milzīgo pārsteigumu paspilgtināja tas, ka visu šo laiku, kopš es te dzīvoju, ne reizi nebiju "mūsu" dzelzceļa līnijā redzējis kravas vilcienus - pie ostas viņi tur daudzi dzīvo, jā, bet nu ne jau pie mums. Un ja vēl šāds kravinieks palido garām tieši tajā laikā, kad pasažieru vilcienam jāpienāk no otras puses, tad mans satraukums uz minūti bija patiešām patiess, vien pēc tam - jau sēžot tai pašā vilcienā un lasot kriminālromānu - sāku prātā un cibā dramatizēt šo savu satraukumiņu. :)