Pārtraukt piedomāt pie tā, ko es zaudēju vai vinnēju, pieņemot tos vai citus lēmumus, protams, ir absolūta procesu izlaišana ārpus kontroles. Un tās ir sekas, kurām nav jēga pievērst dižu uzmanību. Svarīgs ir cēlonis - puisis, kas aizvien inkognito slapstās kaut kur starp manām smadzenēm, bezapziņu un sirdi. Vārdsakot, tumšs krūmājs.