Sen nav pierakstītas sarunas, lai gan gandrīz katru dienu dzirdu kaut ko interesantu
« previous entry | next entry »
Oct. 21st, 2025 | 05:11 pm
Šodien vilcienā dzirdēju divu draugu sarunu, kur viens jauns vīrietis gribēju iedvesmot otru:
"Ja tu šaubies un neviens tev netic, vismaz es TEV TICU!"
Tas šķita tik mīļi un man nez kāpēc likās, ka viņi ir labi draugi. Jāatceras pašai ko tādu biežāk teikt citiem, pat ja neesmu nekāds koučs vai tamlīdzīgi. Vēl šis atgādināja laikus, kad pirms daudziem , daudziem gadiem man bija uztaisīta un diskā ierakstīta iedvesmas dziesmu izlase, ko klausīties drūmos rītos vai ceļā, lai nenolaistos rokas grūtos brīžos (tagad gan nespēju iedomāties kaut kādu papildu troksni, man labāk patīk klusums). Bet nu arī tālajā 2010. gadā droši vien nevienam neatzītos, ka man ir tādi palīglīdzekļi, iespējams, eklektiskās mūzikas dēļ. Šķiet, izlasē bija Astro'n'out dziesma Tici sev. Tagad tas šķiet nedaudz naivi, tomēr arī šajās atmiņās ir kaut kas silts un jauks, kā tas parasti ir pat ar vismuļķīgāko mūziku.
Atceļā līdzsvaram meiteņu saruna:
"Bet vislabāk izaugsmei palīdz tieši kritika. Ko tas dod, ja visi tevi slavē, bet neko jaunu un vērtīgu, kas palīdz mācīties un pilnveidoties, neuzzini?"
"Ja tu šaubies un neviens tev netic, vismaz es TEV TICU!"
Tas šķita tik mīļi un man nez kāpēc likās, ka viņi ir labi draugi. Jāatceras pašai ko tādu biežāk teikt citiem, pat ja neesmu nekāds koučs vai tamlīdzīgi. Vēl šis atgādināja laikus, kad pirms daudziem , daudziem gadiem man bija uztaisīta un diskā ierakstīta iedvesmas dziesmu izlase, ko klausīties drūmos rītos vai ceļā, lai nenolaistos rokas grūtos brīžos (tagad gan nespēju iedomāties kaut kādu papildu troksni, man labāk patīk klusums). Bet nu arī tālajā 2010. gadā droši vien nevienam neatzītos, ka man ir tādi palīglīdzekļi, iespējams, eklektiskās mūzikas dēļ. Šķiet, izlasē bija Astro'n'out dziesma Tici sev. Tagad tas šķiet nedaudz naivi, tomēr arī šajās atmiņās ir kaut kas silts un jauks, kā tas parasti ir pat ar vismuļķīgāko mūziku.
Atceļā līdzsvaram meiteņu saruna:
"Bet vislabāk izaugsmei palīdz tieši kritika. Ko tas dod, ja visi tevi slavē, bet neko jaunu un vērtīgu, kas palīdz mācīties un pilnveidoties, neuzzini?"
(no subject)
from:
black_robin
date: Oct. 21st, 2025 - 09:08 pm
Link
Reply | Thread
(no subject)
from:
kochka
date: Oct. 21st, 2025 - 10:50 pm
Link
Reply | Parent
(no subject)
from:
missalise
date: Oct. 22nd, 2025 - 07:47 am
Link
Man liekas, ka daudzās jomās mums cilvēki tā arī neiziet priekšplānā, jo baidās no tās iznīcinošās kritikas, kas gandrīz vienmēr seko. Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal.
Reply | Thread
(no subject)
from:
kochka
date: Oct. 22nd, 2025 - 08:34 am
Link
man arī vieglāk kaut ko darīt, ja darbā prot pieņemt kļūdas, kas nav apzināta nolaidība vai, uzsākot kaut ko jaunu, neceļ augšā kaut kādu haosu no veca pasākuma organizēšanas (atceries, kā tev toreiz nesanāca tas un tas...), lai gan viss izvērtās ok, tikai bija lielāka steiga. Tādā ziņā radio bija ļoti brīva atmosfēra, man pat sākumā pateica, ka kļūdas būs neizbēgami, bet uz to nevajag koncentrēties, jo svarīgāk atrast ātru un labu risinājumu. Un to jau saprot, ka cilvēks jau tā sākumā ir uztraucies. Bet nu reizēm ar empātiju un runāšanu var panākt, ka vide uzlabojas, pat ja kaut kādi ievainojumi paliks. Vnk esmu pieņēmusi, ka ir impulsīvāki cilvēki, kam vajag izvēdināties, izbļaustoties, tad to daļu neklausos, lai gan varbūt tas nav pareizi. Un tikai tad var sākt runāt konstruktīvi. Tā jau ir, ka ar laiku iemācās pieņemt nepilnības vai pateikt to, kas nav pieņemams. Tad var sastrādāties, ja nav pārāk toksiski viss šis.
"Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal." Tā tas ir, tāpēc ir labi, ja apkārt ir saprotoši cilvēki.
Reply | Parent