Sen nav pierakstītas sarunas, lai gan gandrīz katru dienu dzirdu kaut ko interesantu

« previous entry | next entry »
Oct. 21st, 2025 | 05:11 pm

Šodien vilcienā dzirdēju divu draugu sarunu, kur viens jauns vīrietis gribēju iedvesmot otru:
"Ja tu šaubies un neviens tev netic, vismaz es TEV TICU!"

Tas šķita tik mīļi un man nez kāpēc likās, ka viņi ir labi draugi. Jāatceras pašai ko tādu biežāk teikt citiem, pat ja neesmu nekāds koučs vai tamlīdzīgi. Vēl šis atgādināja laikus, kad pirms daudziem , daudziem gadiem man bija uztaisīta un diskā ierakstīta iedvesmas dziesmu izlase, ko klausīties drūmos rītos vai ceļā, lai nenolaistos rokas grūtos brīžos (tagad gan nespēju iedomāties kaut kādu papildu troksni, man labāk patīk klusums). Bet nu arī tālajā 2010. gadā droši vien nevienam neatzītos, ka man ir tādi palīglīdzekļi, iespējams, eklektiskās mūzikas dēļ. Šķiet, izlasē bija Astro'n'out dziesma Tici sev. Tagad tas šķiet nedaudz naivi, tomēr arī šajās atmiņās ir kaut kas silts un jauks, kā tas parasti ir pat ar vismuļķīgāko mūziku.

Atceļā līdzsvaram meiteņu saruna:

"Bet vislabāk izaugsmei palīdz tieši kritika. Ko tas dod, ja visi tevi slavē, bet neko jaunu un vērtīgu, kas palīdz mācīties un pilnveidoties, neuzzini?"

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {4}

Kitty McOutrage

(no subject)

from: [info]black_robin
date: Oct. 21st, 2025 - 09:08 pm
Link

par kritiku pilnīga taisnība. gribas arī kādu labu vārdu dzirdēt, protams, bet kritika, lai gan to dzirdēt nav tajā brīdī īpaši patīkami, vēlāk atskatoties redzi, ka tā ir vērsusi lietas par labu.

Reply | Thread


Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Oct. 21st, 2025 - 10:50 pm
Link

Piekrītu. Visnoderīgākā šķiet tā kritika, ja izklāsta konkrēti pa punktiem, kas jāuzlabo, nu kaut vai vienu. Man jau šķiet, ka vajadzīgs līdzsvars, lai gan pats cilvēks arī var saprast, kas sanācis labi un, ko vajadzētu uzlabot, bet skats no malas iedod citu perspektīvu. Bet ja ir tikai kritika bez skata nākotnē, tad ilgtermiņā tas var būt nomācoši. Līdzīgi, ja ir tikai saldi vārdi.

Reply | Parent


missalise

(no subject)

from: [info]missalise
date: Oct. 22nd, 2025 - 07:47 am
Link

Jautājums ir par to, kā kritizē. Es esmu pret kritiku, kura nokauj cilvēkam vispār kaut kādu vēlmi kaut ko darīt, bet esmu par konstruktīvu kritiku, kurā iesaka, kas būtu darāms labāk, nenoliedzot to, ko cilvēks jau ir izdarījis. Un - uz kopējā fona jau tas, ka kāds ir saņēmies un vispār kaut ko sācis darīt, ir pelnījis atzinību. Ja nu cilvēkam kaut kādā jomā nu galīgi nav nekādu spēju, tad varbūt taktiski var norādīt, kur viņam būtu labāk virzīties. Jo nekad nav tā, ka cilvēkam nav vispār nekā, par ko viņu varētu paslavēt.

Man liekas, ka daudzās jomās mums cilvēki tā arī neiziet priekšplānā, jo baidās no tās iznīcinošās kritikas, kas gandrīz vienmēr seko. Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal.

Reply | Thread


Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Oct. 22nd, 2025 - 08:34 am
Link

Jā, regulāra kritika, kas tikai baro problēmu, bet nav vērsta uz risinājumu, ir iznīcinoša, nerada īpaši labvēlīgu vidi. Domāju, ka otra cilvēka regulāra noniecināšana nemaz nav kritika, kā tas reizēm novērojams darba vidē (par ko esmu lasījusi tavos ierakstos). Drīzāk paša kritizētāja vērstība tikai uz savu pareizumu, kas ir iluzora, lai gan nevar noliegt, ka viņam ir zināšanas, taču komandā jāprot arī sarunāties. Kā reiz teica viens tuvs cilvēks no pagātnes, ja ir kritika, tad jāpasaka vismaz 3 labas lietas arī, lai būtu līdzsvars.
man arī vieglāk kaut ko darīt, ja darbā prot pieņemt kļūdas, kas nav apzināta nolaidība vai, uzsākot kaut ko jaunu, neceļ augšā kaut kādu haosu no veca pasākuma organizēšanas (atceries, kā tev toreiz nesanāca tas un tas...), lai gan viss izvērtās ok, tikai bija lielāka steiga. Tādā ziņā radio bija ļoti brīva atmosfēra, man pat sākumā pateica, ka kļūdas būs neizbēgami, bet uz to nevajag koncentrēties, jo svarīgāk atrast ātru un labu risinājumu. Un to jau saprot, ka cilvēks jau tā sākumā ir uztraucies. Bet nu reizēm ar empātiju un runāšanu var panākt, ka vide uzlabojas, pat ja kaut kādi ievainojumi paliks. Vnk esmu pieņēmusi, ka ir impulsīvāki cilvēki, kam vajag izvēdināties, izbļaustoties, tad to daļu neklausos, lai gan varbūt tas nav pareizi. Un tikai tad var sākt runāt konstruktīvi. Tā jau ir, ka ar laiku iemācās pieņemt nepilnības vai pateikt to, kas nav pieņemams. Tad var sastrādāties, ja nav pārāk toksiski viss šis.

"Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal." Tā tas ir, tāpēc ir labi, ja apkārt ir saprotoši cilvēki.


Reply | Parent