(no subject)
Oct. 22nd, 2025 | 08:34 am
From:: kochka
Jā, regulāra kritika, kas tikai baro problēmu, bet nav vērsta uz risinājumu, ir iznīcinoša, nerada īpaši labvēlīgu vidi. Domāju, ka otra cilvēka regulāra noniecināšana nemaz nav kritika, kā tas reizēm novērojams darba vidē (par ko esmu lasījusi tavos ierakstos). Drīzāk paša kritizētāja vērstība tikai uz savu pareizumu, kas ir iluzora, lai gan nevar noliegt, ka viņam ir zināšanas, taču komandā jāprot arī sarunāties. Kā reiz teica viens tuvs cilvēks no pagātnes, ja ir kritika, tad jāpasaka vismaz 3 labas lietas arī, lai būtu līdzsvars.
man arī vieglāk kaut ko darīt, ja darbā prot pieņemt kļūdas, kas nav apzināta nolaidība vai, uzsākot kaut ko jaunu, neceļ augšā kaut kādu haosu no veca pasākuma organizēšanas (atceries, kā tev toreiz nesanāca tas un tas...), lai gan viss izvērtās ok, tikai bija lielāka steiga. Tādā ziņā radio bija ļoti brīva atmosfēra, man pat sākumā pateica, ka kļūdas būs neizbēgami, bet uz to nevajag koncentrēties, jo svarīgāk atrast ātru un labu risinājumu. Un to jau saprot, ka cilvēks jau tā sākumā ir uztraucies. Bet nu reizēm ar empātiju un runāšanu var panākt, ka vide uzlabojas, pat ja kaut kādi ievainojumi paliks. Vnk esmu pieņēmusi, ka ir impulsīvāki cilvēki, kam vajag izvēdināties, izbļaustoties, tad to daļu neklausos, lai gan varbūt tas nav pareizi. Un tikai tad var sākt runāt konstruktīvi. Tā jau ir, ka ar laiku iemācās pieņemt nepilnības vai pateikt to, kas nav pieņemams. Tad var sastrādāties, ja nav pārāk toksiski viss šis.
"Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal." Tā tas ir, tāpēc ir labi, ja apkārt ir saprotoši cilvēki.
man arī vieglāk kaut ko darīt, ja darbā prot pieņemt kļūdas, kas nav apzināta nolaidība vai, uzsākot kaut ko jaunu, neceļ augšā kaut kādu haosu no veca pasākuma organizēšanas (atceries, kā tev toreiz nesanāca tas un tas...), lai gan viss izvērtās ok, tikai bija lielāka steiga. Tādā ziņā radio bija ļoti brīva atmosfēra, man pat sākumā pateica, ka kļūdas būs neizbēgami, bet uz to nevajag koncentrēties, jo svarīgāk atrast ātru un labu risinājumu. Un to jau saprot, ka cilvēks jau tā sākumā ir uztraucies. Bet nu reizēm ar empātiju un runāšanu var panākt, ka vide uzlabojas, pat ja kaut kādi ievainojumi paliks. Vnk esmu pieņēmusi, ka ir impulsīvāki cilvēki, kam vajag izvēdināties, izbļaustoties, tad to daļu neklausos, lai gan varbūt tas nav pareizi. Un tikai tad var sākt runāt konstruktīvi. Tā jau ir, ka ar laiku iemācās pieņemt nepilnības vai pateikt to, kas nav pieņemams. Tad var sastrādāties, ja nav pārāk toksiski viss šis.
"Bet cilvēki aug tikai no tā, ka mēģina, kļūdās, uzlabo un tad mēģina atkal." Tā tas ir, tāpēc ir labi, ja apkārt ir saprotoši cilvēki.