tieši tik vienkārši - nedaudz putojošas dziras un lietas, kuras absolūti riebjas, kļūst pieciešamas, cilvēki, kuri krīt uz aknām - liekas jauki un pielaižami tuvāk. tikai tāpēc putojošajai dzirai tiek dota zaļā iela - jo tā maina realitātes iestādījumus, kuri atvieglo vai sarežģī dzīvi, kad pati ikdienišķā dzīvīte ved ārprātā ar savu viendabīgi nemainīgo attieksmīti pret to.(kam dots saprast, lai saprot;)
šī bija tikai pēdējo stundu pārdomu rezultāts, taču, jau nedēļu (?) mokos ar sevis atspulga uztveri spogulī. visnotaļ savdabīgs, ļoti īpašs, mazliet pievilcīgs, mazliet pretīgi nepieņemams tēls. TĒLS. bet ne mans.
pārtraucu idintificēties ar ķermeni, idintificējos ar domām...