Rītvakar atkal braukšu pa to ceļu (Rojas virzienā) kur pamīšus mijas krusti ar ziedošu ceriņu krūmiem... Nu jau gan laikam pēdējie būs noziedējuši, un tikai krusti mēģinās kaut ko atgādināt dzīvajiem... Bet ar katru gadu to kļūst vairāk... Un dzīvie tā arī neko nesaprot...