Vakar Seskam izstādes atklāšana. Vecā cūka, tik daudz labus darbus sagleznojusi. Iejūsmina un reizē reāli skauž.

Sadzēros šampanieti, pārrados pusdesmitos, mājās viss pašplūsmā, kas mani neapmierina, jo nenotiek pēc mana prāta, turklāt meita klepo, tas tiešām nav labi, pārējais, protams, sīkumi - bērni vēl neguļ, aukle izvārījusi zupu, kā man nepatīk; aukles un vīra komunikācija nav pietiekamā līmenī, kas savukārt negatīvi ietekmē bērna iebarošanu ar klepuszālēm un ieziešanu ar krēmu pret ekzēmu, utt. No rīta meita atkal bija augšā sešos un klepoja, bet no klepuskāvēja Robitusīna viņa kakā gļotas, un rūgtās atklepošanas tējas viņa nedzers, nav jau lielais brālis, ko var pierunāt, bāc, ko lai es daru? moška apliet pienā to Islandes ķērpi? - sāk izklausīties pēc calis.lv, bet es tak gribēju apzināties arī to pārējo sevis daļu.