Ņemot vērā faktu, ka man izdodas nogulēt atpūtai nepieciešamo stundu skaitu vien brīvdienās, darbā reizēm tik ļoti nāk miegs, ka es dodos uz tualeti, aizveru poda vāku, apsēžos, ielieku galvu klēpī un minūtes trīs guļu acīm ciet, skatoties garām slīdošas nomoda sapņu ainas. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka, izrādās, māsīca dara tieši tāpat! Tas pat nav vienas ģimenes faktors, tas ir biroja žurku faktors, lol.
Nu, un vēl es viņdien, braucot mikriņā uz darbu, posmā starp 11.novembra krastmalu un Staciju sapnī iepazinos ar meiteni vārdā Kintija, kura gan varbūt nebija īpaši glīta, tomēr ļoti patīkama, jauna dāma. Kad atvēru acis un sapratu, ka Kintija ir tikai mana div-minūšu sapņa varone, jutu vilšanos.