bremze
Dārgā, mās! Esmu ar tevi. un lepojos!
Ļoti iespējams, ka pati labprāt zemapziņā rīkotos tā pat.
Tikai šodien apzinājos, ka esmu samērā vēja un drusku zaķpastalīga. vai arī.

Pēc izklīšanas pa baltu vīriešu koncertkurpju veikaliem/ antikvariārtu/ tramvaja pieturu
20 laimīgās kājatpūtas minūtēs ar kafijas krūzi un Evartu nācās pieredzēt k/ko interesantu un sirdsapziņu un pašapziņu sašūpojošu.
No manas sēdvieas bija skaidri novērojasms neikdienišķs un sodāms process -kases apzagšana (not the ususal shoplifting).
Kāds vīrietis, kamēr pārdevējas apkalpoja kādu citu klientu pie attālākas kases, neuzkrītoši zem kasesaparāta pabāžod rokas atvēra kasi (kasesaparātiem apakšā ir tādi puļķīši, kurus pavelkot kasi var atvērt bez atslēgas). Viņš ir garš, tāpēc pat īpaši nepārliecoties uz priekšu, pastiepis roku salasīja zaļos papīrīšus. Raitā solī viņš pagāja man garām, pēc iespējas ātrāk cenšoties savaldīt mežonīgos ozolkociņus plaukstā.

Jautājums, kur biju es?
Es tur sēdēju, liku par to manīt blakussēdētājam, neaptvēru situāciju un nereaģēju. Par vēlu pacēlām balsi "viņš-nozaga-naudu".
Pilnīgi neadekvāti! Manos spēkos (ja ne vienīgajai, jo neviens cits notiekošu nevarēja redzēt tik labi kā es. un man bija brīva piekļuve viņam ceļāpriekšālekšanai) bija iespējams novērst pārdevējas sekojošo izmisuma galvasrokāssaķeršanas kustību un tam visdrīzāk sekojošo iztrūkumu viņas ikmēneša algdziņas makā. Decembra brīvdienu robs.
Ne jau uzņēmums par to maksās.
Lūk, liels melns traips sirdsapziņai.
Par savu bremzēto pieapziņasnākšanu. paralizētību.