tik daudz laika sēdēt un vienkārši būt un domāt man nav bijis
kopš pēdejoreiz sēdēju okeāna krastā portugālē un skatīju viļņu cepures.
tagad es skaitu grāmatu lapaspuses un laimīgi nodzīvotās stundas.
tik daudz cilvēkosbūšanas manī bija sakrājies,skraidot bārā,ka
tagad mani labākie draugi ir četras sienas darbā un vakara
stundas mājās,kad visi lēnām šļūkā čībām no istabas uz istabu
un lipina viens otram klāt žāvas.
vēl kādu mēnesi vai divus,tad es atkal būšu gatava griesties.