"klusē. nobirdini pelnus (ja tu atkal pīpē)!"
ilgi pētīju meiteni un puisi, kuri sarunājās, un ilgi prātoji, vai viņi neaprēc mani. pēc kāda laika, kad biju viņus jau piemirsusi, meitene pienāca un teica : " Mēs tikko aprēcām tevi" . ak, kāda es attapīga! beigās gan izrādijās, ka tā gluži nebija aprēkšana, bet mani jau šodien viss kaitina.
jūtos vainīga. jo neviens mani vairs nesauc par labestības etalonu, bļ*. un nesmuku izrunāšanos arī vajadzētu atmest. ***.
beidz! pasauc mani kaut kad. drīz paliks pavisam auksts!