|
[3. Apr 2010|19:41] |
ja kāds pirms pusstundas mani uzfilmētu pie tā agra mijkrēšļa ēnotā palodžgalda, veroties pielijušajā pagalma postažā un ēdot reņģes, laiku pa laikam tās slakot ar alu no stikla glāzes ar osu, izdotos īsts austrumeiropiešu depresīvais. reņģes nav iespējams ēst glīti, pašas par sevi tās izskatās knapas, un draza veidojas kaudzītēm vien, turklāt slinkuma dēļ tās var likt uz šķīvja pa taisno no sarkanā plastmasas maisiņa. arī šķīvja vietā tematiskāk izskatītos avīzes, bet mums mājās tādu nav. piemēram, stokmaņa sīkkatalogu varētu izdīrāt šādam nolūkam, tas mums laiku pa laikam nonāk pastkastē. bet tā tas tikai izskatītos. patiesībā bija tā, atzīšos, ka pa aparātiem skanošo jazzu kā mūdam nederīgu nomainīju ar šubrovska kasešdziesmām (viens gabals vilka resp. peldēja, būdams mp3), un gremojot pie sevis atcerējos visādu maucību no agrākiem gadiem. frivolitātes dažādas, hārdkōru un citādu zaļo dzīves koku.
|
|
|
Comments: |
From: | ts |
Date: | 3. Aprīlis 2010 - 20:50 |
---|
| | | (Link) |
|
burusports diez ko neizskatās autrumeiropeiski depresīvs. hārdkors, starp citu, netīro darījumu kafejnīcā šovakar. importa!
pagalma drupas bija jau par tumšu.
From: | ts |
Date: | 3. Aprīlis 2010 - 21:05 |
---|
| | | (Link) |
|
nodegušo zemtilta kafūzi kādreiz slapjā mijkrēslī sabildē, ja vēl nav nojaukts. vot tas būs riktīgi austrumeiropeiski depresīvi.
tā ir kaut kāda industriālā lampa no zemitānu stacijas, austrumos no foto punkta.
i daže solnce jobannij fonarj? bļā, kinskī!!! :D
vienubrīd es dzīvoju turpat - tikai sīpoljumtiem otrā pusē - jej bogu katorga, kur mūķenes rīta rosmē kauc | |