Protams, ka es mēdzu dusmoties uz Stasu un otrādi, bet parasti tas ir par nenozīmīgām lietām, šī reize ir pavisam citāda, šoreiz ir uz pilnu klapi un vēl mazliet, es nevaru par viņu pat domāt, lai man gar acīm neņirbētu zvaigznītes.
Mēs esam bijuši cauri daudz kam, bet šis... man vienkārši trūkts vārdu, viņš ir izmantojis savas pilnvaras manā kompānijā un noslēdzis darījumus, kuriem es nekad nebūtu piekritusi.
Tie ir labi darījumi, bet viņš to izdarīja man nezinot, man nepasakot. Viņš mani nolika tur, kur viņam likās ir mana vieta.
Es parasti skrienu prom, kad mājās ir grūti, bet šoreiz es esmu mājās, un Stass ir prom, vienīgais, ko es zinu, ir tas, ka viņš nav šeit, un ja viņš nepārradīsies līdz rītam, es izdarīšu to, ko man vajadzēja izdarīt jau sen, es iešu pie tēva vai Ņikitas, un tad Stass gribēs kaut viņš nekad nebūtu mūs atkal savedis kopā.