agri vai vēlu manā izglītošanās procesā pienāk brīdis, kad kā pēdējam sunim jātek pakaļ neizdarītajam neatdotajam nokavētajam. līdz kritiskā nepieciešamības masa no izglītības formalīna burciņas izvelk ne vairāk ne mazāk kā līķi no tā, kas palicis pāri. teorētisku nepieciešamību iežmiegt asti un smilkstēt un luncināties un sunīties, kuras aizsegā nespēju saskatīt nevienu pašu iemeslu, kādēļ tas būtu jādara. personiskās alkas un ambīcijas ir apmierinātas zināšanās un procesā, un uzkurbulēt sevi līdz 'izdarīšu, jo tas ir mans gods' ir pretdabiski, tā ir ūdens injekcija smadzenēs un dvēselē, ka es saku! es esmu pasaules klaidonis; iestāžu, notikumu un sabiedrību klejojošais holandietis. rēgs. mūžīgā piepe. un man ir labi.