malkolnsP - [entries|archive|friends|userinfo]
C1>C4

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[25. Nov 2024|18:10]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
ir pagājuši 18 gadi, drīz jau 19 kopš mana mamma nomirusi un es joprojām katru dienu par viņu domāju. pēdējās dienas it īpaši. es nezinu kāpēc, bet manī ik pa brīdim pamostas tādas skumjas un ilgas pēc manas māmiņas, tas ir pizģets. es tomēr esmu 37 gadus vecs vīrietis un tik un tā manī ir šādas emocijas, un nevis tādas stoiskas skumjas, bet tieši pretēji, tādas skumjas, ko es izjutu kad biju bērns, tāda bezpalīdzība un ilgas, kad tu zini , ka mamma ir prom, bet būs atpakaļ, bet tev tik skumji, ka jāraud. es tā jutos kad biju pavisam mazs puika un gulēju rīgā slimnīcā un katru dienu mana māmiņa brauca pie manis un vakarā brauca prom un man bija šausmīgi vientuļi un skumji, lai gan es zināju, ka viņa rīt atkal būs klāt. un pēdējās kādas 3-4 dienas man ir tādas pašas sajūtas, es atveru ledusskapi, ieraugu gaļas gabaliņu kādu mana mamma mēdza pirkt un man vienk ir tāds - nu bāc, kad viņa būs atpakaļ un tad nāk tā aukstā, nepatīkamā apziņa, ka nekad, nemīžam es viņu vairs nesatikšu, es nezinu ko viņa domā par pasauli šodien, jo viņa dzīvoja pavisam citā pasaulē
Linkkomentēt

Comments:
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:25. Novembris 2024 - 19:19
(Link)
Bet atmiņās un sirsniņā viņa ir, tas ir tuvu, tuvu <3 novembris veļu mēnesis, nāk mājā raudzities, kā iet, jāmielo. Foršs laiks.
[User Picture]
From:[info]malvine_truse
Date:25. Novembris 2024 - 19:59
(Link)
reāli
[User Picture]
From:[info]zvaigznjustari
Date:25. Novembris 2024 - 20:03
(Link)
interesanti, cik ilgam laikam jāpaiet, lai šis pāriet un nāk atpakaļ ar mazāku intesitāti.
[User Picture]
From:[info]malvine_truse
Date:25. Novembris 2024 - 20:38
(Link)
tas gjau atkarīgs no daudziem un dažādiem apstākļiem, piemēram, attiecībām ar māmiņu, attiecībām ar tēti, vecuma, brieduma utt
[User Picture]
From:[info]zvaigznjustari
Date:26. Novembris 2024 - 10:56
(Link)
sev esmu piefiksējusi, ka tādas vnk paralizējošas skumjas par šo uznāk brīžos, kad ir mentāli vājāks posms un sāk vilkt uz upurīša smaili trīsstūrī
[User Picture]
From:[info]malvine_truse
Date:26. Novembris 2024 - 11:59
(Link)
Es it kā par to nesūdzos, jūtos mentāli ļoti stabils un kā moderni saka "locked in" man vispār nevelk uz upura vaibiem, lai gan nenoliegšu brīžos, kad tomēr velk, tad arī šadas domas parādās.
[User Picture]
From:[info]aktrise
Date:26. Novembris 2024 - 07:39
(Link)
7 gadi un arī joprojām neatlaiž pavisam. citreiz liekas, ka jūtu viņu fiziski sev blakus, īpaši šajā veļu laikā - viņa tieši novembrī nomira. mums bija sarežģītas attenes, bet tāpēc vēl trakāk iedur reizēm tā sajūta, ka čista nemūžam vairs nesatikšu un nevarēsim to izrunāt.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:26. Novembris 2024 - 14:47
(Link)
Vina vēl Ir šeit un jūs abi viens otru nelaižat vałā. TAs reāli atnem spēkus dzīvot un vinas gadījumā - spēku mirt.
[User Picture]
From:[info]malvine_truse
Date:28. Novembris 2024 - 21:41
(Link)
bet ko iesākt?
From:(Anonymous)
Date:30. Novembris 2024 - 23:02
(Link)
Beidz būt tāda mūžīgā egoiste. Labi, tev ir/bija briesmīgas attiecības ar saviem vecākiem, bet tāpēc jau tu to nevari vispārināt uz pārējiem cilvēkiem, no kuriem daudziem attiecības ar saviem vecākiem ir normālas, reizēm pat sirsnīgas un ar pieķeršanos, un pieķerties ir normāli, nevis mēģināt racionalizēt savu bezgalīgo egoistisko aizvainojumu pret pasauli un citiem, kuri, redz, nav tevi nopaijājuši pietiekamā apjomā. Pieaudz taču!