Un es vinju satiku. Un zem mana meeteliisha bija tikai skaista apaksvelja un zekjes ar zekjturiem. Mees seedeejaam parkaa uz solinja un skuupstiijaamies kaa taadi pusaudzi. Driiz vien man vairs nebija ne meeteliisha, ne kauna un goda. Es vinju taa gribu, ka katrs pieskaariens liek manam kjermenim triiceet, sirdij auljot un elpai aizrauties. Un es nevaru apstaaties vinju gribeet. Kas ir tas, kas mani taa pievelk? Jaa, sekss ar vinju norauj jumtu un aiznes to paaris km taalaak, bet taa man dziivee jau ir bijis.