orģināldarbs pēc svētdienas piedzīvojumiem
Ej nu mājās pa ielu,
Kā maita sals kož acīs
Ko gan māte sacīs,
ja izdzerts ir par lielu?

Dzenies tok uz priekšu,
Soli sper un lejā krīti,
Nikotīnu velc uz iekšu,
Mierā nedrīkst ne vienu brīdi.

Mājas durvis jau pie sejas,
Nokrīti un vēro tās no lejas,
Beidzot tiec nu iekšā,
Māte sen jau priekšā.

"Kur tik vēlu vazājies?"
Niknā balsī bļauj tev ausī,
"Dzēris arī esi! Tūlīt ej un mazgājies!"
Tomēr smīns un pašam brīns,
ka meitene, kam jau ir drauga sava
Tomēr šodien kļuva tava.