Šodien ačtelē vairāki spilgti kontrasti ietika, piemēram saulē mirdzoša jūra aiz spilgti balta sniega vaļņa un pēcāk arī kāda meitene, kas Priedainē uz perona baltā tirgus jakā urbinās mobilajā. Blakus uz instrumentu kastes sēd bļitkotājs, bet otrpus peronam vēl divi. Ļoti seni vīri, sūrām sejām, netīri kā tādi ogļrači, pieslējušies saviem urbjiem un vērdamies nenosakāmā tukšumā. Tas noteikti ir viņu miers un viņu baznīca, vēlreiz pametis acis, nodomāju. Mans miers un mana baznīca bija nedaudz tālāk, kad devos caur sniega aizputinātu klajumu pie kokiem.