Vakar biju uz Justīnes mazās māsas vienpadsmito dzimšanas dienu. Paņēmu trīs pudeles vīnu, visi smuki kožam, kaut kur starp to visu es aizeju uz Statoil'u pēc cīdziņām, tur pie durvīm satieku sievieti stāvoklī, kuras bērniem nav ko ēs, to visu viņa man teica, es ticēju. Tā nu beigās es nopirku zilo Camel, pluss vēl ēdienu par 15 eiro - pelmeņus, krējumu, maizi, sieru, desas tādas, desas citādas, pāris šokolādītes. Nez' cerams, ka tie bērni nebija kaut kādi viņas pudeles brāļi, un ja bija, vismaz viņiem palika vairāk naudas par ko pirkt šmigu, to man teica, pārējie dzimšans dienas viesi. Pēcāk publikā parādījās paliels džointiņš, kas tika nolikvidēts. Mājās nokļuvu diez gan miglaini, tik zinu to, ka gāju ar kājām un visu ceļu runājos pa telefonu.