Mek(h)a!
ar sauli, ar sauli, ar sauli..

koncerts daudz izdevušāks kā domāju.
kārtējo reizi pārliecinājos par Krimuldas baznīcas foršumu, man tur joprojām patīk tik ļoti kā nevienā citā baznīcā.
man ir jauni krievu mūzikas elki!! huh, "guys you are awesome!" skaņu ripulis ar parakstiem arī. Inga arī! kurš gan cits ar mani nāktu uz Krimuldas baznīcu (:
Akurātere lieliska, tik zeltstīgaini aizskaroša, ka knapi noturējos sausiem vaigiem. tas par to laimi vienkārši satikt savējos, kaut vai uz mirkli atpazīstot uz ielas, tik ļoti, ļoti pazīstams. viņa ir uguns.
Atāls veseļojas, lai veseļojas!
iepazinu tuvāk dziesminieci Zani(uzvārdu piemirsu), un sapratu, ka viņai pieder tā balss manā galvā, kad es dzirdu Sīmaņa dziesmu, nu to vienu
Sīmanis pats - jaukums no meža - izcili tur savu balsi gluži tāpat kā senāk. augšas un lejas harmonijā mijas, ka jau dzīvē iet, un tur atradu to dzīvības sajūtu.
Dimiteram gribējās pavaicāt, kas Tevi tik ļoti ievainojis, un kāpēc Tu tā skumsti, cilvēkbērn? (jāatrod Zanes dziesma par vilka bērnu) nav jau tik, nu tik. bet varbūt tā (p)iezemēt vakaru bija īsti vietā. ir jau, bija tā. jocīgi, tādā skumjumā ap pusnakti baznīcas aukstajā grīdā gribējās vilnas zeķes, pledu un mīkstu vietu, kur ieritināties. vienkārši, lai skumtu. salstot man tik labi nesanāk skumt

uzsmaidīju garāmgājējiem un pateicu tantei, ka viņai ir ļoti skaista kleita. laba sajūta!
kopumā ļoti, ļoti patīkami

un tad, kad neviens vairs neatcerēsies manu vārdu, tas būs rakstīts kādā Krimuldas baznīcas jaunā jumta dakstiņā