#dzejoļi# ([info]bubuciic) rakstīja,
@ 2003-07-14 11:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Nekad nekam un neko
ja vareetu es teiktu kautko
nekad nekam neko
ja speetu paveikt shai zemee veel kautko
nekad nekam un neko
kaut izdzirdeetu es balsi savaam ausiim miiljaako
nekad nekam un neko
kaut neveeletos es to, ko veelos
nekam un necik un nekaadi
es esmu vaaja, maza, zalja
nav zaales kur taa todien tika seeta
nav seetaam stabi kur tie vakar tika sprausti
durviim izkritushas visas engjes
logiem izbirushi visi stikli
kur paliki mans mirkli
izzudi kaa gaistosha puuka
aizpeldeeji kaa nemanaama musha
neparko un nekaadi
es nespeetu savaldiit sho sajuutu, ko juutu
nezinu un negribu zinaat
es vienkaarshi nespeeju to visu izrunaat
kaut buutu vairaak taustinju
kaut buutu vairaak podzinju
es leeni uz pirkstiem tev tuvojos
kaa nezinaamai lietai
neredzeetai vietai
tu esi neskarts, netaustiits un nejusts
esi taals un nesasniedzami vees
nekaadi nekaadi nespeeju to saprast
tumshas uguns liesmas kaa rakjetes zilgmi shauda
uudens shalkas ar baakas gaismu kopaa sapluust
miers un zalja zaale
nakts un jasmiinu smarzha
viss viens kaac sajust miers
es aizveru acis un ziimeeju, ko atminja mana no todienas man atdod.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?