Par noslēpumiem
Vakar man piezvanīja kāda sieviete. Es viņu tikpat kā nepazīstu. Mēs esam tikušās divos vai trijos psiholoģijai veltītos semināros. Zinam viena otras vārdu, bet ne uzvārdu, ne nodarbošanos. Esam, šķiet, līdzīga vecuma - trīsdesmit un drusciņ. Savā starpā esam runājušas maz, galvenokārt vispārīgas frāzes.
Viņa piezvanīja, nosauca savu vārdu un atgādināja, kur esam tikušās. Teica, ka vajadzētu aprunāties. Tas aizņemšot aptuveni stundu. Es jautāju, par ko būs saruna, viņa izvairījās no tiešas atbildes. Man bija maz laika, es centos telefonsarunu ātrāk pabeigt, šķiet, vienojāmies sazināties piektdien.
Jā, un, sarunu beidzot, jautājumi sāka riņķot ap mani kā plēsīgu putnu bars. Kas varētu būt tik svarīgs, lai šī svešā sieviete būtu vērsusies (acīmredzot!) pie semināra organizētājiem, lai uzzinātu manu telefona numuru un mani sameklētu? Pie tam, pastāvot lielai iespējai, ka pēc divām nedēļām mēs analogā seminārā tiksimies atkal.
Kādu brīdi sēdēju un drudžaini apsvēru iespējamos pavērsienus.
- Tu esi gulējusi ar manu mīļoto vīrieti! - un desmit smaili novīlētu nagu pēdas manā sejā.
- Vai tu neesi domājusi par iespēju ar kādu kopā uzsākt savu biznesu? - un no elegantas mapītes tiek izvilkta statūtu paciņa.
- Tu noteikti nezināji, ka tavam tēvam jaunībā bija ārlaulības meita... - fināls noslāpst, aizkustinājuma puņķiem un asarām sasūcoties Cleenex salvetītēs.
Jā, nu dzīves proza allažiņ ir pieticīgāka. Nedoddievs, viņa vienkārši ir aģente, kas vēlas veikt tirgus pētījumu un liks man stundu izvēlēties dažādu marku un tilpumu veļas pulveru iesaiņojumu kombinācijas, lai beigās uzdāvinātu superstipru, videi nekaitīgu balinātāju. Vai kosmētikas/veļas izplatītāja, kas noklās galdu ar špicainiem krūšturiem vai krāsainām tūbiņām un nerimtīgi stāstīs, ka veikalā tas viss ir daudz dārgāk...
Kamēr tas vēl nav noticis, kamēr viņa uz mani nelūkojas pāri smaržu pudelīšu vai kafijas paku grēdai, man pieder intriga un noslēpums. Manas dzīves tuvumā grozās aizraujoša seriāla un liktenīgu drāmu aizmetņi. Aktukungs, lai tā sieviete saskrāpē man seju, piedāvā man desmit tūkstošus vai uztic adoptēt savu jaunāko brāli, bet, tikai nekādā gadījumā, Augstākā Vara, neļauj viņai pārvērst šo situāciju kārtējā ikdienišķā banalitātē!
Viņa piezvanīja, nosauca savu vārdu un atgādināja, kur esam tikušās. Teica, ka vajadzētu aprunāties. Tas aizņemšot aptuveni stundu. Es jautāju, par ko būs saruna, viņa izvairījās no tiešas atbildes. Man bija maz laika, es centos telefonsarunu ātrāk pabeigt, šķiet, vienojāmies sazināties piektdien.
Jā, un, sarunu beidzot, jautājumi sāka riņķot ap mani kā plēsīgu putnu bars. Kas varētu būt tik svarīgs, lai šī svešā sieviete būtu vērsusies (acīmredzot!) pie semināra organizētājiem, lai uzzinātu manu telefona numuru un mani sameklētu? Pie tam, pastāvot lielai iespējai, ka pēc divām nedēļām mēs analogā seminārā tiksimies atkal.
Kādu brīdi sēdēju un drudžaini apsvēru iespējamos pavērsienus.
- Tu esi gulējusi ar manu mīļoto vīrieti! - un desmit smaili novīlētu nagu pēdas manā sejā.
- Vai tu neesi domājusi par iespēju ar kādu kopā uzsākt savu biznesu? - un no elegantas mapītes tiek izvilkta statūtu paciņa.
- Tu noteikti nezināji, ka tavam tēvam jaunībā bija ārlaulības meita... - fināls noslāpst, aizkustinājuma puņķiem un asarām sasūcoties Cleenex salvetītēs.
Jā, nu dzīves proza allažiņ ir pieticīgāka. Nedoddievs, viņa vienkārši ir aģente, kas vēlas veikt tirgus pētījumu un liks man stundu izvēlēties dažādu marku un tilpumu veļas pulveru iesaiņojumu kombinācijas, lai beigās uzdāvinātu superstipru, videi nekaitīgu balinātāju. Vai kosmētikas/veļas izplatītāja, kas noklās galdu ar špicainiem krūšturiem vai krāsainām tūbiņām un nerimtīgi stāstīs, ka veikalā tas viss ir daudz dārgāk...
Kamēr tas vēl nav noticis, kamēr viņa uz mani nelūkojas pāri smaržu pudelīšu vai kafijas paku grēdai, man pieder intriga un noslēpums. Manas dzīves tuvumā grozās aizraujoša seriāla un liktenīgu drāmu aizmetņi. Aktukungs, lai tā sieviete saskrāpē man seju, piedāvā man desmit tūkstošus vai uztic adoptēt savu jaunāko brāli, bet, tikai nekādā gadījumā, Augstākā Vara, neļauj viņai pārvērst šo situāciju kārtējā ikdienišķā banalitātē!
Bet var jau būt, ka arī tā ir pārejoša.:)
- vienreizēji!
hahhh jā
[ nav jau Lita]
Vienīgi - viņa bija gatava pieskaņoties manam laika režīmam, nevis noteica konkrētu dienu un stundu.
starptautiska apdrošināšanas kompānija piemēram
Neviens neko neuzspiež, tikai:
1. tevi paķer uz ziņkārību - ja būtu zinājusi iepriekš, kas tas ir, nevis "atnāksi, redzēsi", nebūtu parakstījusies tērēt stundu sava laika;
2. cienā tikai ar pretīgiem cepumiem, ledenēm un tēju (es brīvprātīgi NEĒDU ne veikala cepumus, ne karameles!!!)
Gan jau apstāstīs par herbālās medicīnas vienreizējo ietekmi uz veselību un piedāvās iegādāties bundžiņu maltu nātru pa 23 Ls. Un tam visam - stunda.
Ne visi ir pelnījuši laipnību.
Bet varētu taču...ak!