![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mans diennakts režīms šopavasar.
6:20 modinātāja zvans, nekoordinētas kustības vannasistabas virzienā, higiēnas minimums, acu daļēja atvēršana, sīkas traumas, ieskrienot stenderēs vai uzlejot sev verdošu, kafijai paredzētu ūdeni.
6:35 atgriešanās gultā ar kafijas krūzi, nākšana pie samaņas, neauglīgi prātuļojumi, ka varētu varbūt atkal ieviest stacionāru vīrieti, kurš rītos uzvāra kafiju un atbrīvo no iepriekš aprakstītā murga.
6:45 histēriska rakņāšanās pa skapi un murmināšana: "mugurā nav ko vilkt, mugurā nav ko vilkt".
7:10 izmisuma kulminācija. Tā kā nav citas iespējas, daži apģērba gabali tomēr tiek uzvilkti.
7:10-7:30 steidzīga krāsošanās, cenšoties ar tušas otiņu neizdurt acis.
7:30 skrējiens uz darbu Nr.1, vienlaicīga cenšanās panākt trolejbusu, mēteļa aizpogāšana, somiņas satura inventarizācija.
8:00 - 10/11:00 darbs Nr.1. Stāstu cilvēkiem par fenomenoloģiju, eksistenciālismu vai poststrukturālismu. Cenšos izskatīties gudra un respektējama. Beidzot atmostos. Pārskrējiens uz darbu Nr.2
10/11:15 - 16:30/17:00 Cenšos izskatīties pēc lietišķas sievietes. Spraužu mapēs papīrus, rakstu rīkojumu tekstus un dienesta vēstules, dzeru kafiju un ciboju. Pa laikam sūtu sentimentālus e-pastus. Ik pa brīdim kaut ko telefoniski organizēju saistībā ar darbu Nr.1.
16:40/17:15 Atgriešanās darbā Nr.1. Stāstu cilvēkiem par fenomenoloģiju, eksistenciālismu vai poststrukturālismu. Dažubrīd pašai kļūst interesanti. Rakstu plānus un atskaites.
21:30 truli veros pretējā sienā, domāju, ka vēl ļoti daudz kas šovakar jāpadara, bet nevaru saprast, kas. Izlemju doties mājās. Mēģinu atcerēties, vai nevag ko nopirkt vakariņām.
22:15 sēžu pie televizora, ēdu kaut ko no bundžiņas, skatos uz istabā valdošo nekārtību, domāju, ka, ja es būtu vīrietis, tagad gribētu precēties. Vienlaikus iedomājos, kā būtu, ja mani mājās gaidītu badains vīrišķis ar bērnu baru, kuri visi man mestos virsū kā piraijas, pieprasīdami uzmanību, siltas vakariņas un tīras, izgludinātas drēbes rītdienai, šausmās noskurinos un noskaitu tēvreizi.
23:00 liekos gultā (labi vien ir, ka no rīta nepaguvu saklāt), aizveru acis un ieraugu pirmo sapņu tēlu, pirms galva noslīdējusi līdz spilvenam.
6:20 modinātāja zvans, nekoordinētas kustības vannasistabas virzienā, higiēnas minimums, acu daļēja atvēršana, sīkas traumas, ieskrienot stenderēs vai uzlejot sev verdošu, kafijai paredzētu ūdeni.
6:35 atgriešanās gultā ar kafijas krūzi, nākšana pie samaņas, neauglīgi prātuļojumi, ka varētu varbūt atkal ieviest stacionāru vīrieti, kurš rītos uzvāra kafiju un atbrīvo no iepriekš aprakstītā murga.
6:45 histēriska rakņāšanās pa skapi un murmināšana: "mugurā nav ko vilkt, mugurā nav ko vilkt".
7:10 izmisuma kulminācija. Tā kā nav citas iespējas, daži apģērba gabali tomēr tiek uzvilkti.
7:10-7:30 steidzīga krāsošanās, cenšoties ar tušas otiņu neizdurt acis.
7:30 skrējiens uz darbu Nr.1, vienlaicīga cenšanās panākt trolejbusu, mēteļa aizpogāšana, somiņas satura inventarizācija.
8:00 - 10/11:00 darbs Nr.1. Stāstu cilvēkiem par fenomenoloģiju, eksistenciālismu vai poststrukturālismu. Cenšos izskatīties gudra un respektējama. Beidzot atmostos. Pārskrējiens uz darbu Nr.2
10/11:15 - 16:30/17:00 Cenšos izskatīties pēc lietišķas sievietes. Spraužu mapēs papīrus, rakstu rīkojumu tekstus un dienesta vēstules, dzeru kafiju un ciboju. Pa laikam sūtu sentimentālus e-pastus. Ik pa brīdim kaut ko telefoniski organizēju saistībā ar darbu Nr.1.
16:40/17:15 Atgriešanās darbā Nr.1. Stāstu cilvēkiem par fenomenoloģiju, eksistenciālismu vai poststrukturālismu. Dažubrīd pašai kļūst interesanti. Rakstu plānus un atskaites.
21:30 truli veros pretējā sienā, domāju, ka vēl ļoti daudz kas šovakar jāpadara, bet nevaru saprast, kas. Izlemju doties mājās. Mēģinu atcerēties, vai nevag ko nopirkt vakariņām.
22:15 sēžu pie televizora, ēdu kaut ko no bundžiņas, skatos uz istabā valdošo nekārtību, domāju, ka, ja es būtu vīrietis, tagad gribētu precēties. Vienlaikus iedomājos, kā būtu, ja mani mājās gaidītu badains vīrišķis ar bērnu baru, kuri visi man mestos virsū kā piraijas, pieprasīdami uzmanību, siltas vakariņas un tīras, izgludinātas drēbes rītdienai, šausmās noskurinos un noskaitu tēvreizi.
23:00 liekos gultā (labi vien ir, ka no rīta nepaguvu saklāt), aizveru acis un ieraugu pirmo sapņu tēlu, pirms galva noslīdējusi līdz spilvenam.
viss vienā skriešanā, jesus.
Bet nu drakoniska Tev tā diena...:(
ps - saprātīgs vīrišķis mēdz būt zināms atvieglojums, lai gan es jau neko :/