kazahstānas mikriņš
zem zelta saules brauc stepes ērglis un es
viņam - zila debess, man - tīras drēbes
karogs ir un sienas pulkstenis iet
bet pieturā, lūdzu, pieturiet!

te maksāju vienmēr pati,
citreiz sagriežos ar talonu
man elektrizējas mati
visi pieelpo salonu.

krieviete labi smaržo,
dies' ar viņu
cita sieviete ar savu elpu
man matiem pāršķir celiņu
sīcenes traukā redzu zeltu.

un nav nekā slikta,
sasildīt cisku pret svešinieku
tante paliek nikna
padodiet taču divlatnieku!

zem zelta saules brauc stepes ērglis un es
viņam - zila debess, man - tīras drēbes
karogs ir un sienas pulkstenis iet
bet pieturā, lūdzu, pieturiet!