Labs un pāri pārēm labais
Pieklauvēju pie siltiem vasaras toņiem un apņemos glaudīt baltipelēcīgos mākoņus, kas tik patīkami pārslīd manam skatienam. Glaudīt ar tīrām prāta plaukstām.
Smaržo viss. Smaržo pēc laika vētras.
Man pieder tas, ko jūtu un tas ir tik, tik ļoti īpaši, ka sirds no laimes jūk pa daļām. Tevi var atņemt. Mani var atņemt. Bet paliks tā saldisaldā, mierīgā garša, kurā mēs būsim vienmēr bez pulksteņrobežām. Un tā ir tā mūza, kuru tik izmisīgi un ne tik izmisīgi biju saukusi vasaras naktīs, kad tikai nakts smilgās un jūras smiltīs uzrunājos. Pati ar sevi un visu visu.

Ēnā slēptais, Tu esi atradies.