Nākamā vizīte bija augustā. Augusts uz salas ir smukākais laiks - mākoņi virs jūras atduras pret kalniem, atdziest un krīt lejā ražīgos ūdenskritumos. Dažreiz cilvēks izdomā kaut ko skaistu, uzzīmē, bet tad daba paceļ skaistuma standartu:



Kurkuma pa to laiku izauga branga un pavisam mežonīga, ar visu savu izskatu un uzvedību parādot kas ir Polinēzijas saimnieks (nē, cilvēks tas noteikti nav).
Var redzēt, ka no lielā auga sakne ir izaugusi sānos un no tām saknēm augšā izlīduši jauni asni. No tiem asniem atkal izaug sāniskas saknes un cikls turpinās bezgalīgi. Sakne pati pa sevi ir vēdekļveidīga.



Supermenonkuls kaut kur nopirka kazu. Sveiciens no kazas.
Kaza dzīvo palielā suņubūdā kurai virsū divi lieli lavas gabali lai kazai ir kur kāpelēt un lai, nu, suņubūda ar visu kazu neaizlido prom, kad uzpūš spēcīgāks vējš.
Kaza ir ļoti dzīvespriecīga, draudzīga, mīlīga un ar mīkstu vilnu.