Mjau
Svētdien uztaisījām dārzeņkaķi no kartupeļiem un burkāniem. Tētis lika lietā īlenveidīgus priekšmetus un citus asus priekšmetus no saviem Vīriešu Kastes Krājumiem, un bija spējīgs pat piespraust divas cietas pupas kā acis pie kartupeļgalvas, kā arī stabili iespraust skujas kā ūsas un veselu skuju zariņu kā asti. Par pasākumu bija šaubas, līdz brīdim, kad A. skaļi un pārliecinoši izsaucās: "Kaķis!" Tad bija skaidrs, ka objekts ir veiksmīgs. Visi dārziņā iesniegtie dārzeņeksponāti tika izstādīti ārā zem klajas debess, lai visi tos varētu apskatīt, bet tajā pašā dienā sāka līņāt. Trīs dienas pēc tam kaķis joprojām stāv stabili zālītē, pēc skata mazliet paplucis, bet ar zirņiem piebērtā izdobtā kartupeļbļodiņa ir piebriedusi, un zirņi jau ir tikuši līdz augšai un pamazām, neuzkrītoši sāk doties plašajā pasaulē.