tauriņtrīsas
Jā, bet dažkārt tomēr gribas būt tik parastai! Tik vienkāršai, nedomāt. Jā, bet tos muļķīgos smaidiņus gan varētu izslēgt. Laikam pārlieku liela komplimentu deva tomēr neglaimo bet gan liek justies neērti, nepelnīti, pārāk centrēti savā virzienā, nepatiesi. Es labprāt parunātu par Tevi, to gan!

Koncentrējies. Dilemma starp "Tu nedrīksti tauriņiem un trīsām pārņemt varu (nekad ne no viena nekļūt atkarīgam)" un "Bet viņā ir kas tāds...". Tik savādi, ka tik daudz kopīga. Pie tam - nevis tā, kas ir jauns - tagad - kas varētu būt arī vienkārši maska, vēlme būt tādam, darīt ko tādu. Tīri vienkārši un pārsteidzoši fakti iz bērnības. Piemēram, mēs abi bērnībā būvējām sev lielu, lielu papīrmāju. Vai vēl kāds to darījis? :) Viss atšķirīgais viņā pretēji tam, kā parasti, mani nekaitina, neizraisa nepatiku. Bet patīk, jo tas ir savādāk. Jo viņš nav kāds kārtējais iteliģenti kaitinošais kritizētājs, jaunais prātvēders vai cilvēks, kurš nekā nezina, cenšoties pierādīt pretējo. Tas, ka esi man tik ļoti blakus, dara mani laimīgu. Šķiet, ka bērnības rēgs atgriezies un iepazīstina mani ar sevi pašu. Pie reizes žilbinošu mīļumu un neizprotamas izcelsmes kaut-ko-kas-piesaista nežēlodams.