pēdējās dienas ir kā brīvdienas. ceturtdien izdomāju, ka nemocīšu sevi un neiešu ar kājām tādu gabalu, tikai trīs stundu dēļ. elza un ieva domāja līdzīgi, viņas kājāmejamo gabalu izmantoja lietderīgāk - atnākot pie manis. un brālis arī atnāca. man pirmo reizi mūžā bija tāds prieks, ka brālis ir atnācis pie manis. skatījāmies hokeju, visnotaļ forši. biju laukos.. uuun tētis man iedeva mašīnu. nezinu par ko man bija lielāks prieks - varēšu braukt viena, beidzot!! vai par to, ka viņš man uzticas.
katrā ziņa tas ir visiedarbīgākais veids, kā atturēt mani no alkohola.
"eu, pa cik Tu tiesības nopirki??"

cehā foršs čill pasākums uz jumta, he he. tonusā skaidrā darīt nav ko!! nu vienīgi apjēgt, ka tā ir lielākā bedre jelgavā. aii

beidzot esmu laimīgi tikusi mājās, aizvedot pa mājām arī pārējos, kas to vēlējās. mājās neviens nav un man priekšā vēl divas brīvdienas, kurās es atpūtīšos, un nekādi straumēni man to nebojās un nekādas esejas ekonomikā, vēsturē, politikā un tā tālāk, arī nē. mm