#11
Sākumā liku tevi kopā
Pēc tam jaucu atkal ārā
Šķietamu un nezināmu iemeslu dēļ
Tās pogas spaidīju, kloķus bīdīju un taures pūtu
Bet ar vienu vienīgu iemeslu tas tika
Lai raudzītos, vai sprucis netika nekas
Starp sarkaniem zobratiem
Ar pulsējošām orhidejām tītām
Vien prieks man skatīt bija
No kā tu salikta un satīta
Un cik sīksti salīmēta
Sajūsmā tie observatorijās sauca
Kad tavs zvaigznājs atkal manīts tika
Kā prieks man bija neizsakāms
Atkal kopā tevi likt
Izbaudīt to prieku no jauna
Un neko nemainīt.
Šis skaistums mūžam ir dzīvs!