sirdnA

Viņdien TV kastē gāja vaļā TV spēle. Savākušies jaunieši, kuri izliekas par premjerministriem, iemēģina, tā teikt, smago varas nastu. Studijā reāli premjeri (Dombrovskis, Krasts, Kalvītis, Emsis, Godmanis, varbūt vēl kāds, neievēroju). Nu, tur žurnālisti intervē topošos nācijas līderus, jaunatne demonstrē entuziasmu, erudīciju, prasmi daiļi dirst runāt ar tautu un kalpot Latvijai, pa smuko, tātad.

Mani īpaši aizgrāba viena jauniete, kura, brillēm mirdzot un tēraudam balsī atskanot, deklarēja, ka "visiem zināms (nu, te ieslēdzas svilpes un sirēnas - tūlīt jāseko kaut kam iz anekdotēm), ka padomju laikos visu cilvēku domāšana tapa sakropļota, izkastrēta un vispār!" Tas tāds aptuvens citāts, jauniete izteicās paplašinātiem, skaisti noformētiem teikumiem.

Es jau neiebilstu, realitāte ietekmē funktieri, un, ja desmiti gadu nodzīvots kādā realitātē, funktieris neizbēgami tai pielāgojas. Bet tās meitenes aizgrābtība un pārliecība...bauda, ar kādu viņa brēca par kastrāciju un kropļošanu...sejas izteiksme, ar kuru varētu stiklus griezt, skaidra dimantcieta pārliecība.

Komjaunatnes aktivistka 2.0. Ar importa brillēm uz degunteļa, bet savādāk - nu tāda pirmrindas komjauniete, ka taisni jāpriecājas. Ādas jaciņu plecos un mauzeri ķepiņās - Oktobra revolucionāre mērogā 1:1, nudien.

Šitie izaugs un mūs visus apšaus. Nu, gaišākas nākotnes vārdā. Domāšana mums ir nepareiza, viņiem ir pareiza.