mēs īstenībā nemaz neesam draugi. saucam viens otru tā, jo gribētos ticēt, ka esam kaut kas vairāk par diviem cilvēkiem, kas viens ar otru remdē nepatikšanas darbā, attiecībās, mācībās. starp seksu un skūpstīšanos mēs stāstām viens otram savas nebēdas, lai vismaz kaut kā sevi mierinātu par to ko darām.

viņš ir kā magnēts un es metāla nagliņa, kas maziņa viņam pielīp. vēl ir daudzas tādas metāla nagliņas. un tā viņš viņas savāc.

jā, bet vienu dienu nagliņa noturējās pretī. un otru arī. un trešo arī. un tā ilgi.

jo pietiek mani čakarēt. sāku mīlēt citu. redz neesmu vairs nagliņa un no viņa magnēta ir palikušas tikai noplukušas skaidiņas. savādi to tā tagad ieraudzīt. bet redz', ka var.

dažreiz cilvēki tomēr mainās. viņus izmaina citi cilvēki.