Laikam man visgrūtāk šķirties no tā, kas nekad nav bijis - no saviem sapņiem, iecerēm, iegribām, jā - un arī no mērķiem. No vienas puses - tā visa nekad nav bijis, vēl jau nav ne nauda ieguldīta, ne izlīsts caur adatas aci lai piepildītu. Bet tik un tā nolādētās asaras spiežas ārā it kā viss jau ir un es tagad vienkārši eju prom.
Labāk tagad nekā tad, kad būšu pilnīga vecene.