hmm, tikko peldeeju pa vecriigu un ik pa laikam pieseedu uz saviem beznesa pamatiem, lai sev ieskaidrotu, ka nu gan ir laiks pamosties. vienaa shitaadaa pieseedeeshanas reizee man blakus apstaajaas vecriigas dejojoshaa vecaa kundze (nu juus tachu zinat to veco tanti, kas dejo visur pie savas feinaa raadzhinja?). apstaajaas blakus, iesleedza aijaa zhuuzhoo laachabeerni un saaka dejot....man sagribeejaas piecelties, uzsist vinjai uz pleca un pateikt, ka visai origjinaali. ne katrs var/ir dejojis pie aijaa zhuuzho....bet es tikai pieceelos un aizgaaju, savaadaak man vinjai nauda buutu jaadod.

ps. es vismaz atmodos.