Nezinu, vai ir jēga otram teikt, ka tā nebiji domājis. Ka šoreiz viņš īsti nebija pelnījis. Kaut gan varbūt pat nemaz nezina, ko nebija pelnījis. Un tad vajadzētu paskaidrot.. Nē, lai paliek. Tā aiz manis paliek ļoti daudz nepateikta. Un velkas līdzi.

No tā gribas bēgt.

Stāsti, ka viss ir baigi ok. Jā, laiciņš smuks, iet jauki. Un nevienam par to, ka patiesībā tagad gribas raudāt. Par to visu, kas gāžas virsū. Un aizbēgt tālu, tālu prom. Nedomāt, vienkārši dzīvot un baudīt dzīvi. Bet nevis tā viegli, bet gan pa īstam. Ar īstiem smiekliem un asarām. Nevis glancētiem cilvēkiem un standartfrāzēm. Nogurums.