Follow the inner voice
Šodien sekoju baltajam trusim - baltiem vārdiem māju pelēkās mutēs. Silts ērtību autobuss mani vienā katlā krata ar estētiskās nekārtības noliedzējiem, bet es piespiežu degunu stiklam un smejos, kā jaunu dvēseļu garie pirksti atstāj dažvārdu vēstis paši savai brīvībai par himnu, kā tie gandrīz nemanāmi iebaksta ikdienai sānos, kā tie sakutina veco pilsētu, un tā pamāj atpakaļ tieši acīs, sirsnīgi un brīvi..
pelēkā māja kautri nolaiž plakstus, un es ar lāpāmadatu izvelku balto dziju cauri arī tai
aplis noslēgsies, kad baltie cilvēki atkal naktī būs ēnas,
melni stāvi baltām dvēselēm kā balti zalkši pie bākas, klusi soļi līdzi saulei aiz horizonta